Man nav dzīves pieredzes par kuru klāstīt šeit, bet

pāris tēmas godīgi stāstīt teikt es varu atļauties, man 
nav kauns šeit ir mana vieta šis ir mans aramlauks, mēs 
esam bārmeņi iztiekam bez dzeramnaudas, jo es ticu 
saviem vārdiem mēs varam daudz, princeses divu dienu 
labākās draudzenes, es starp jums mirstu tāpat, kā 
zivis uz sauszemes - prinči mātes tēva lutināti, es 
starp jums miris, kā tad ja kāds uztin ātri karalis, 
kas pastāv citas dinastijas Lauriem viņi tituli izmirst 
tā bijis daudziem, karalienes kas citu prātu uzkurina 
ātri, es vienmēr būtu miris, ja jūs mani uzbudinātu, un 
tāpēc daudzkārt vienmēr jūtas nodevis, un pielaidīs sev 
blakām čūskas glodenes:

SHOW ME LOVE, IS GOT HAVE 
TO LOOK AT DOWN

VARAVĪKSNES
NEKAD NEMAINA TOŅUS JŪS GRIBAT UZVILKT CITS CITU KROŅUS,
JO IR KARAĻI-KARAĻI UN IR KARALIENES, UN ES ATKAL ESMU 
VIENS-VIENS

Viņa ir Jaunava piepilsētas meitene, bet puiši garām 
ejot vienmēr tie sveic tevi, citu uzmanību un tieši to 
jau arī gribās, kautkāds no gauma vīriem viņas vārdu 
zinātu, tiekšanās pēc smalkuma un elegances raisa 
riebumu pret savējiem tur neredz glāzes - apziņa, kad 
tēvs sētā ir gana kalpots, viņa sapnis ir pazust 
karaļnama valgos, tad kādu nakti ļoti dziļā miegā, viņa 
saprot ka nonākusi tur tiešām, frizūras-kuplas kleitas 
un prinči apkārt, viņa ņem to pirmo un ķeras viņam 
kaklā, ķipa savējo acīs tad arī ir gods, viņa tepat 
ātri pazūd pils labirintos ar vēlmi atpakaļ viņai 
stundām ir bail, viņa ir izģērbta - viņa gultā guļ 
kaila.

Patīk 3