Cik gan cilvēki ir naivi cerēdami iedot mīlestībai vārdu, ielikt to
šaurā rāmītī un piekarināt pie sienas, lai papriecātos. Cilvēki mēģina
mīlestību apkarināt ar birkām un piedēvēt tai savas īpašības. Cilvēki
murgaini dzenas pakaļ spokam, kuram tic tikai tie, kas to redzējuši. Un
tie kas nav redzējuši vai nu izdomā savu „sievieti baltā” vai noliedz
tās pastāvēšanu pavisam. Mēs saucam to dažādos vārdos, aprakstām ar
dažādām izjūtām, smejamies dažādus smieklus un jūtam to katrs pa savam.
Mīlestība ir dažāda, tā ir kā daudzsejains dievs, kas pret tevi var
pagriezt gan savu dusmīgo, gan laipno vaigu un tev pašam nav ļauts
izvēlēties, kuru seju tu redzēsi šodien. Mīlestība ir dzīves sulu
saldākais un tajā pašā laikā arī rūgtākais kokteilis.
Kādam tas būs zemeņu sapnis vasaras naktī, kādam auksti ledus gabaliņi
ar visstiprāko un kaislības pilnāko rumu. Kādam tie būs glāsmaini vīna
pieskārieni aukslējām, kādam citam dedzinošs degvīns, kas apreibina,
atņem spriešanas spējas un beidzas ar smagām paģirām. Bet nevajag
aizmirst, ka arī zemeņu kokteilī var trāpīties iepuvusi oga.
Mīlas dziesmas kā saldi sīrupains, pārcukurojies medus līp klāt un
salipina kopā putekļus, kas pārklājuši tik pat saldās, romantisma
laikmeta dzejas vārsmas. Reiz Šekspīrs teicis: „Mīlestība ir kā saule
pēc lietus”. Un nevajag aizmirst, ka arī pēc saules var nākt lietus, jo
pārāk daudz saulesstaru var izdedzināt auglīgo zemi. Tās svelmainie
stari var dedzināt līdz sāpēm tik ļoti, ka nedomājot metīsies skriet,
lai patvertos tuvākajā ēnā. Pavēnī atguvis spēkus, tu atkal priecāsies
par saules zaķīšu rotaļu starp sulīgi zaļajām lapām. Un jo vairāk
uzturēsies saulē, jo vairāk tava āda pieradīs pie tās. Un beigās,
svelmainie stari vairs neliksies dedzinoši, bet gan maigi sildoši kā
rīta pirmā gaisma. Bet no rītiem, vēl ir auksti…
Un jo vairāk mēs cīnīsimies ar šī saules dzirnavām, jo vairāk
savainosimies. Jo vairāk mēs šķetināsim neizšķetināmo kamolu, jo vairāk
sapīsimies pavedienos. Jo vairāk mēs centīsimies to savā dzīvē ietērpt
vārdos, ikdienas darbu tulkojumos, prasībās pēc uzmanības un
greizsirdīgos skatos, jo vairāk mēs attālināsimies no tās patiesās
būtības.
Ai, bet nedodiet rāmjus, netērpiet nonēsātās vārdu drānās, neglāstiet
ar netīrām rokām un mīlestība būs jums pateicīga. Nekaitiniet un
neraustiet aiz astes, jo mīlestība nav kā pateicīgs suns un var iekost
rokā, kura to baro.!
Na razie nie ma żadnych komentarzy.
Dodaj komentarz aby rozpocząć dyskusję!